Ziņas

Braucam gudri! Ar CARGURU!

Vai jaunā Rīgas dome turpinās ignorēt “ziloni istabā”?

Veidot pilsētu atvērtāku cilvēkiem un kļūt par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā - tie ir vieni no mērķiem, kurus sev ir izvirzījusi jaunā pilsētas domes vadība. Uzdevumos ietilpst tādi punkti kā - veicināt braucēju skaita pieaugumu sabiedriskajā transportā uz privātā transporta samazinājuma rēķina un veidot integrētos mobilitātes risinājumus. Tāpat rīcības plānā liela uzmanība tiek pievērsta arī apkārtējās vides un klimata jautājumiem, piemēram gaisa piesārņojuma un trokšņa samazināšanai pilsētā.

Kas apvieno šos uzdevumus? Tas, ka kopīgs risinājums ir automašīnu koplietošanas servisu attīstība.

Lai motivētu atteikties no privātās automašīnas, mums šī rindiņa ir ne tikai jāiekļauj rīcības plānā, mums ir jānodrošina alternatīva tajā brīdī, kad privātais transports būs nepieciešams. Un uz šodienu tāda  alternatīva ir automašīnu koplietošana, jeb “carsharing” (automašīnu koplietošanas pakalpojums).

Neskatoties uz to, ka "carsharing" skaitās kā alternatīva privātajai automašīnai, tas nenozīmē, ka visi tie cilvēki, kuri pārsēžās uz koplietošanas automašīnām, vienkārši nomaina vienu automašīnu pret citu, un ar to turpina radīt uz ielām sastrēgumus, piesārņot vidi un aizņemt autostāvvietas. Tieši otrādi, uzkrātā pieredze rāda, ka pilsētās, kurās "carsharing" ir attīstīts, alternatīvo pārvietošanās veidu popularitāte aug, tajā skaitā sabiedriskā transporta. Loģika ir ļoti vienkārša, cilvēkam, kuram zem loga stāv privātā automašīna, tā ir jāizmanto, pretējā gadījumā pirkums ir bezjēdzīgs. Savukārt tas cilvēks, kurš no privātā transporta ir atteicies, savā izvēlē var justies brīvs. Viņam nav obligāti katru dienu jāsēžās automašīnā lai brauktu uz darbu tikai tāpēc, ka viņam ir šī automašīna. Viņš var izvēlēties pārvietošanās veidu vadoties pēc savām personīgajām prasībām, iespējām, laika apstākļiem un garastāvokļa. Tā var būt gan pastaiga ar kājām, brauciens ar velosipēdu, sabiedrisko transportu vai automašīnu koplietošana.

Eiropas kolēģu pieredze pierāda to, ka "carsharing" nav sabiedriskā transporta vai velosipēdu konkurents, tieši otrādi, tas ir lielisks triumvirāts.

Tādās pilsētās, kā Parīze un Cīrihe ir augsti attīstīts sabiedriskā transporta tīkls, kā arī tās ir iekļautas pilsētu topā, kurās strauji attīstās automašīnu koplietošanas pakalpojumi. Daudzi pētījumi liecina, ka "carsharing" lietotāji sabiedrisko transportu izmanto piecas reizes biežāk nekā personīgo automašīnu. Piemēram De Lijn - Sabiedriskā transporta operators - uzņēmums Beļģijā, veica masveida reklāmas kampaņu par "combined mobility", popularizējot jauno mobilitāti, pārvietošanās brīvību, kā arī auto koplietošanu un tā pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, apvienojot to ar sabiedrisko transportu. Sadarbības ietvaros De Lijn kopīgi ar Autodelen.net (Carshare Belgium) piedāvā "carsharing" lietotājiem atlaides braucieniem sabiedriskajā transportā, kā arī sabiedriskā transporta lietotājiem bezmaksas minūtes koplietošanas automašīnās. Galvenais šīs akcijas mērķis - pārliecināt cilvēkus par to, ka viņiem nav nepieciešama privātā automašīna, jo viņi var izmantot daudz ērtāku un vienkāršāku pārvietošanās veidu, nepārmaksājot par to laiku, kamēr privātā automašīna vienkārši stāv uz ielas.

Automašīnu koplietošanas operatoru mērķis ir tāds pats, kā pašvaldībām: efektīvas transporta ekosistēmas attīstīšana, lai samazinātu automašīnu skaitu un tādējādi arī sastrēgumus un piesārņojumu. Būtībā, tas noved pie tā, ka cilvēki iegūst daudz efektīvāku un videi draudzīgāku veidu kā nokļūt tur, kur viņiem ir nepieciešams, samazinot personīgā autotransporta izmantošanas nepieciešamību.

Tieši tāpēc es aicinu pilsētas vadību uz sadarbību ar nozari, kura tiecoties uz tiem pašiem mērķiem, aktīvi attīstās neskatoties uz to, ka līdz šim brīdim, tās potenciāls no pašvaldības puses ticis ignorēts. Es aicinu sekot citu Eiropas pilsētu piemēram, kurās pašvaldība un sabiedriskā transporta operatori atbalsta mašīnu koplietošanu, kā rezultātā tā ir kļuvusi par neaizstājamu pilsētas infrastruktūras sastāvdaļu, kas pozitīvi ietekmē gan apkārtējo vidi, gan pilsētas iedzīvotājus.

Nobeigumā uzdošu retorisku jautājumu: Kāpēc Helsinkos, autostāvvieta pašvaldības autostāvvietās koplietošanas automašīnai maksā 28 eiro mēnesī, bet Rīgā gandrīz 10 reizes vairāk - 250 eiro?

Carguru vadītājs,
Vladimirs Reskājs

Bonusi un atlaides
Mēs atbalstam savus lietotājus, kas palīdz CARGURU kļūt labākiem un nāk palīgā ar labiem darbiem. Dari labus darbus un saņem par to bonusa punktus, GURUcoins, vai atlaides braucieniem.
Lejuplādējiet mūsu lietotni.